Izplatītākie koksnes veidi
Vai protat atšķirt tīkkoku no sarkankoka vai priedi no ozola? Izlasiet koksnes pazinēju ceļvedi par biežāk sastopamiem koksnes veidiem. Katra koksne ir ļoti atšķirīgs materiāls — ar savu īpašo skaistumu, un tā prasa atšķirīgu aizsardzību.
Pirms ķerties pie darba, pārbaudiet, vai pazīstat dažādās koksnes.
Pastāv divas galvenās koksnes kategorijas — cietkoksne un mīksta koksne.
Mīkstas koksnes jeb skujkoku atpazīšana
Mīkstu koksni iegūst no skuju kokiem, piemēram, priedes un egles. Skujkoki aug ātri, tādēļ tie ir relatīvi ekonomiski izdevīgi. Kā jau norāda nosaukums, šis koksnes veids viegli padodas apstrādei.
Cietkoksnes atpazīšana
Cietkoksni iegūst no platlapu kokiem. Cieta koksne ir, piemēram, ozolam, riekstkokam un sarkankokam. Tie ir lēni augoši koki, tādēļ to koksne ir dārgāka par skujkoku koksni.
Cietkoksne ir bagāta ar uzturvielām, tādēļ vairāk pakļauta kaitēkļiem un sēnītēm, it īpaši, lietojot šo koksni ārpus telpām.
Arī tropu koki, piemēram, tīkkoki pieder cietkoksnei. Tiem ir lielāka pretestība pret sēnītēm un kaitēkļiem nekā ārpus tropu reģioniem augušu koku cietkoksnei. Taču, pakļaujot šo koksni āra apstākļu ietekmei, tā var zaudēt krāsu un kļūt pelēka.
Tīkkoks (cietkoksne)
Šajā cietajā, izturīgajā cietkoksnē ir ļoti daudz dabiskās eļļas, padarot koksni noturīgu pret ūdens iedarbību, un tas ir ideāls materiāls dārza mēbeļu izgatavošanai. Eļļai izžūstot, ar laiku koksne noveco un tās krāsa mainās uz bāli pelēku.
Kur to izmanto?
Tīkkoku bieži vien izmanto āra mēbeļu, iekštelpu grīdu un virtuves darba virsmu izgatavošanai.
Kā kopt tīkkoku?
Uzziniet vairāk par tīkkoka apstrādi un kopšanu te: tīkkoka kopšana.
Sarkankoks (cietkoksne)
Sarkankoks ir tropu cietkoksne, ko augsti vērtē tās nemainīgās krāsas un šķiedru skaistuma dēļ. Šī koksne bieži vien saistās ar tumši sarkanu apdari, kas ir epoksīdsveķu beices lietošanas rezultāts. Dabiska sarkankoka krāsa ir sārti brūna.
Kur to izmanto?
Sarkankoks ir dārgs, taču populāra izvēle dekoratīvu mājas mēbeļu un paneļu izgatavošanai.
Ozols (cietkoksne)
Šo Eiropai raksturīgo cietkoksni var pazīt pēc tās gaišā, zeltainā toņa, taisnām šķiedrām un nevienmērīgas struktūras. Tā atšķiras no lielākās daļas citu cietkokšņu, jo tajā ir mazāk zaru un tā ir blīvāka nekā mīkstā koksne, piemēram, priede.
Kur to izmanto?
Ozola koksnes izturība ļauj to plaši izmantot — no galda virsmu un darba virsmu izgatavošanas līdz grīdas dēļu un koka rāmju māju būvei.
Riekstkoks (cietkoksne)
Šīs taisnu šķiedru cietkoksnes krāsa var būt diapazonā no brūnas līdz dzeltenai. Koksnes krāsu var būt grūti atšķirt no sarkankoka krāsas toņa. Tā ir ļoti līdzīga cietkoksne, ko parasti saista ar nedaudz tumšāku sarkanu toni. Līdzības nozīmē arī to, ka abu kokšņu apstrāde lielā mērā tāda pati
Kur to izmanto?
Riekstkoku bieži izmanto dekoratīvo mēbeļu, skapju un iekštelpu paneļu izgatavošanai.
Priede (mīksta koksne)
Priede, iespējams, ir visvieglāk atpazīstamā koksne tās raksturīgās blāvās krāsas un tumšo koksnes zaru jeb mezglu dēļ. Būdama mīksta koksne no mērena klimata ziemeļu puslodē, tās daudzpusība padara to par populāru izvēli mājas mēbeļu izgatavošanai.
Kur to izmanto?
Priedes koksni izmanto iekštelpu mēbeļu izgatavošanai. To bieži lieto kā kokmateriālus būvniecībā un galdniecībā, izgatavojot logu rāmjus un grīdas dēļus.
Egle un Duglasa egle (mīksta koksne)
Pastāv divi egles veidi — egle un duglāzija. Eglei ir blīva šķiedra, turpretim duglāzijai ir izteikta, taisna šķiedra ar sarkanbrūnu nokrāsu. Duglāzija ir viena no izturīgākajām mīkstajām koksnēm.
Kur to izmanto?
Egles koksni plaši izmanto dārza mēbeļu izgatavošanai, kā arī būvniecībā. Duglāzijas koksni parasti lieto logu rāmju un durvju izgatavošanai.
Baltegle (mīksta koksne)
Baltegles koksne ir balta ar smalku, taisnu šķiedru un struktūru diapazonā no smalkas līdz vidējai. Koksne ir vidēji blīva; bet mazāk blīva nekā priedei.
Kur to izmanto?
Baltegles koksni parasti izmanto mājas konstrukcijām telpās un ārpus tām. To lieto arī kā dekoratīvu saplāksni vai finieri.